Eksporta definīcijas

Informācijas avotos ir atrodami dažādi jēdziena „eksports” skaidrojumi. Kas tad īsti ir eksports un, ko tas sevī ietver?

Termins ‘eksports’ ir radies 15.gadsimta beigās ar sākotnējo nozīmi ‘aiznest’. Tas ir radies no latīņu valodas exportare, ex – ‘ārā’ + portare ‘nest’.

Jēdziena ‘eksports’ nozīme, ar kādu mēs to saprotam šodien, radās 17.gadsimtā.

Mēs piedāvājam Jums aplūkot visbiežāk sastopamos eksporta skaidrojumus no:

  • Eksports – starptautiskās tirdzniecības funkcija, kur produkti, kas ir saražoti vienā valstī, tiek nosūtīti uz citu, to tālākai pārdošanai. Šādu preču pārdošana palielina ražotājvalsts IKP.
  • Savukārt, ja terminu ‘eksports’ apskata no tirdzniecības aspekta, tad tā ir vienu produktu vai pakalpojumu apmaiņa pret citiem produktiem vai pakalpojumiem.
  • Eksports – senākā starpvalstu komercdarbības forma, kas lielā mērā tiek īstenota starp nācijām ar minimāliem ierobežojumiem tirdzniecībā, kā, piemēram, tarifiem un subsīdijām.
  • Eksports – preču vai pakalpojumu nosūtīšana ārpus savas valsts robežām;
  • Eksports – vietējā tirgū saražoto preču un pakalpojumu pārdošana pircējiem citā valstī, ar mērķi iegūt ārvalstu valūtu.
  • Eksports – nosūtīt vai transportēt preces uz ārzemēm, ārpus muitas teritorijas, atdalot tās no ražotājvalsts produktu grupas, un pievienojot kādas ārvalsts produktu grupai;
  • Eksports, kā arī imports, ir divi būtiskākie starptautiskās tirdzniecības aspekti;
  • Iespēja eksportēt preces vai pakalpojumus, palīdz ekonomikas izaugsmei.

Kāpēc eksports ir nepieciešams?

Ja Jūs neesat pārliecināts, uzsākt eksportēt vai tomēr nē, mēs piedāvājam aplūkot galvenos eksporta sniegtos ieguvumus:

  • Pārdošanas apjoma un peļņas palielināšana. Pārdodot preces un pakalpojumus tirgū, kurā uzņēmums nekad nav darbojies, iespējams palielināt pārdošanas apjomus un palielināt ieņēmumus. Turklāt, tirdzniecība ārvalstīs ilgtermiņā, kad eksporta attīstības izmaksas ir nosegtas, palielina uzņēmuma vispārējo rentabilitāti.
  • Apgūt ārējo tirgu daļas. Izejot eksporta tirgos, uzņēmums uzsāk dalību pasaules tirgū, pārstāvot daļu no milzīgā starptautiskā tirgus.
  • Diversifikācija. Pārdodot savus produktus vai pakalpojumus dažādos tirgos, uzņēmumam iespējams diversificēt uzņēmējdarbības radītos iespējamos riskus. Uzņēmums nav tieši saistīts ar uzņēmējdarbības cikla izmaiņām vietējā tirgū vai kādā vienā konkrētā valstī.
  • Samazināt vienas vienības izmaksas. Lai spētu apmierināt ārvalstu pieprasījumu, izejot jaunā eksporta tirgū, uzņēmumā parasti tiek paplašināta arī ražošana. Ražošanas paplašināšana bieži vien samazina izmaksas uz vienu vienību un paaugstina esošās kapacitātes noslogojumu efektivitāti.
  • Līdzsvarot sezonālo pieprasījumu. Uzņēmumiem, kuru produkti vai pakalpojumi vietējā tirgū tiek izmantoti tikai noteiktā sezonā, ir iespēja pārdot savus produktus vai pakalpojumus ārvalstu tirgos dažādu sezonu ietvaros.
  • Radīt uzņēmumam paplašināšanās potenciālu. Kompānijām, kas uzsāk eksporta biznesu, parasti ir sava pārstāvniecība arī izvēlētajā ārvalstu tirgū, kā rezultātā var rasties nepieciešamība pēc papildus darbaspēka. Šāda situācija, savukārt, veicina uzņēmuma paplašināšanos.
  • Pārdot ražošanas jaudas atlikumus. Uzņēmumiem ar radušos pārprodukciju, ir iespēja pārdot savu produkciju ārvalstu tirgū, bez nepieciešamības piešķirt lielas atlaides vai norakstīt savu preci.
  • Iegūt jaunas zināšanas un pieredzi. Darbība starptautiskā mērogā var sniegt vērtīgas idejas un informāciju par jaunām tehnoloģijām, jauniem mārketinga pasākumiem un ārvalstu konkurentiem. Iegūtā informācija var palīdzēt uzņēmumam kā vietējā, tā ārējos tirgos.
  • Paplašināt produkta dzīves ciklu. Vairums produktu iziet dažādus ciklus, kā ieviešanu, izaugsmi, briedumu un iziešanas stadiju, kas ir produkta vai pakalpojuma lietderības beigas konkrētajā tirgū. Produktam sasniedzot dzīves cikla gala posmu – briedumu attiecīgajā tirgū, tas pats produkts/pakalpojums var tikt ieviests citā – jaunā eksporta tirgū.